Díli, 25 Agostu 2025 - Sua Exelénsia Ministra Edukasaun, Dra. Dulce de Jesus Soares, partisipa iha konferénsia, ne’ebé organiza husi Ministériu Transporte no Telekomunikasaun, ho tema: “Impulsiona Transformasaun Dijitál iha Timor-Leste: Uza Plataforma Open-Source hodi Fó Inovasaun no abilidade”, iha CCD, Merkadu-Lama.
Iha diskursu, Sua Exelénsia Ministra Edukasaun, Dra. Dulce de Jesus Soares, hateten, Ministériu Edukasaun iha kompromisu boot atu hadi’ak estudante sira-nia aprendizajen iha maneira oioin, inklui uza teknolojia dijitál no dadaun ne’e halo hela reforma kurríkulu iha nivel siklu datoluk, ho razaun boot liu mak atu prioritiza dezenvolvimentu ba estudante sira-nia kompeténsia sira sékulu 21 nian, hanesan kriatividade, komunikasaun, hanoin-krítiku, no mós literasia dijitál.
“Transformasaun dijitál iha Ministériu Edukasaun hahú neineik. Iha tinan 2016 Ministériu Edukasaun hahú uza teknolojia dijitál hodi kontrola eskola sira-nia jestaun no aprendizajen, liuhosi aplikativu sira-ne’ebé dezenvolve ba inspetór eskolár no mentor sira”, dehan S. E. Ministra Edukasaun.
Governante ne’e hatutan, Ministériu Edukasaun la haluha apoiu ne’ebé mai hosi Ministériu Transporte no Telekomunikasaun liuhosi TIK TIMOR, tanba lahó sira-nia envolvimentu ami sei la iha asesu nafatin ba programa sira-ne’ebé gratuita ba edukasaun hanesan Google Education Suite no Canva for Education. No ami hein de’it Kabel fibreóptiku ne’e atu tama ba ami-nia eskola sira, hodi bele fornese internet ba manorin no estudante sira hodi uza.
Iha fatin hanesan, Sua Exelénsia Ministru Transportes no Telekomunikasaun, Eng. Miguel Marques Manetelo, hateten, Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasional 2011-2030 (PEDN 2011-2030), ita iha vizaun ba Timor-Leste ida ne’ebé ninia povu sei la izoladu tan, ligadu ho komunikasaun di’ak iha rejiaun hotu-hotu. Ita rekoñese katak telekomunikasaun esensiál ba kapitál sosiál, dezenvolvimentu Infraestrutura, no kreximentu ekonómiku. Ohin, ita hamutuk transforma vizaun ne'e ba realidade.
“Ha’u haksolok atu nota interese husi parseirus globais hanesan Google no YouTube iha Timor-Leste. Sira nia envolvimentu hatudu potensiál husi ita-nia futuru dijitál no subliña pré-rekízitu rua ne'ebé ita aborda ona: hametin ita-nia Infraestrutura dijitál no investe iha literasia dijitál. Hirak-ne'e maka fundamentál ba ita-nia povu atu partisipa ho efetivu no responsabilidade iha ekonomia dijitál.
Governante ne’e hatutan, Teknolojia dijitál maka fatuk-inan ba harii nasaun ida ne'ebé inkluzivu, efisiente no kompetitivu. Ida-ne'e kona-ba hakbiit ita-nia emar sira, kria dalan foun sira ba edukasaun, haburas inovasaun, hamosu empregu sira, no hametin governasaun transparente.
#MédiaME