ENTREGA ASSET PROJETU BEST BA MINISTÉRIU EDUKASAUN

Iha loron-30, fulan-Maiu, tinan-2025, oras tuku 10:00 dader iha sala reuniaun PIMU, Projetu BEST ho koñesimentu husi Banku Mundial nian, hala’o ona serimónia entrega asset ba Ministériu Edukasaun, ho prezensa husi Diretora Nasional Ensinu Báziku sra. Estelita Soares, Vise-Prezidente INFORDEPE sra. Maria Madalena Lopes, Reprezentante husi Diretora-Jerál Planu, Polítika, Inkluzaun no Informátika, Xefe Departamentu IT, Xefe Departamentu Lojístika no reprezentante husi Diresaun no servisu relevante sira.
Entrega asset ida ne’e reprezenta Faze Primeira husi prosesu entrega asset sira husi Projetu BEST ba Ministériu Edukasaun.
Iha serimónia entrega ida-ne’e, Jestór Projetu BEST hatoo ba Diresaun no Servisu sira ne’ebé simu Tableta hirak ne’e, hodi assume responsabilidade nu’udar Timoroan, atu asegura kondisaun tableta hirak ne’e hodi utiliza ho responsabilidade nune’e bele tulun ita nia oan sira ne’ebé oras ne’e aprende hela iha eskola sira. Tableta hirak ne'e rejista ona nu’udar Partrimóniu Estadu.

Iha faze ida ne’e, foku ba entrega uluk tableta sira ba:
INFORDEPE – unidade 11
GALA – unidade 15
DNEB – EMULI – unidade 11
Stock iha IT – 122
Inklui lista tableta ne’ebé distribui tiha ona ba Munisípiu Ainaro- unidade 139, Ermera – unidade 203 no RAEOA unidade 115. Nune’e total tableta ne’ebé Projetu BEST entrega ba Ministériu hamutuk iha unidade 621.


Tableta sira ne’e sei uza atu sustenta dijitalizasaun no fasilita servisu edukasaun, inklui ba GALA iha ninia funsaun diáriu.
Iha biban hanesan anusiu mós katak Entrega patrimoniu ba faze daruak no datoluk sei kontinua iha fulan Juñu 2025, hodi kompleta prosesu entrega patrimoniu ba Ministériu Edukasaun husi Projetu BEST.

𝐒𝐄𝐊𝐎𝐌𝐒 𝐀𝐏𝐑𝐄𝐙𝐄𝐍𝐓𝐀 𝐏𝐑𝐎𝐆𝐑𝐀𝐌𝐀 𝐋𝚰𝐓𝐄𝐑𝐀𝐒𝚰𝐀 𝐃𝚰𝐉𝚰𝐓Á𝐋 𝐁𝐀 𝐌𝚰𝐍𝚰𝐒𝐓É𝐑𝚰𝐔 𝐄𝐃𝐔𝐊𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍

Díli, 3 Juñu 2025 – Sua Exelénsia Sekretáriu Estadu ba Komunikasaun Sosial, Sr. Expedito Dias Ximenes, hasoru malu ho Sua Exelénsia Ministra Edukasaun, Dra. Dulce de Jesus Soares, hodi aprezenta kona-ba programa literasia dijitál ba eskola sira iha Timor-Leste. Sorumutu ne’e realiza iha Sala VIP Ministériu Edukasaun, Vila-Verde.

 

Programa ne’e parte husi inisiativa IX Governu nian, liuhusi SEKOMS, atu promove kapasidade estudante no manorin sira iha área teknolojia, liuhusi uzu responsável ba plataforma dijitál. Inisiativa ne’e lansa ona iha eskola 7 iha Munisípiu Dili, ho objetivu atu aumenta kompreensaun estudante sira-nian, hodi bele uza teknolojia ba benefísiu edukativu, no prevene utilizasaun sala, tanba evolusaun teknolójiku ne’ebé la’o lalais.

Programa literasia dijitál ida ne’e bele asesu liuhusi telemóvel, no fó oportunidade ba inan-aman atu bele akompaña no kontribui ba prosesu aprendizajen oan sira-nian iha eskola.

 

Iha loron 5 fulan Juñu 2025, programa ne’e, sei estende tan ba eskola 5 iha Munisípiu Lautem. Eskola barak mós hetan oportunidade atu iha jornál parede dijitál, ida ne’e plataforma importante atu fó lia ba estudante sira, hodi publika obra kreativu, informasaun relevante no narasaun estudante sira-nia lian rasik.

 

Governu sei kontinua fó suporta, inklui formasaun ba profesór no estudante sira kona-ba oinsá hakerek, edita no publika kontéudu sira iha plataforma dijitál refere. Inisiativa ne’e bele estimula kriatividade, komunikasaun efetivu no aprendizajen dijitál ne’ebé importante ba jerasaun foun iha Timor-Leste.

 

#MédiaME

𝙈𝙄𝙉𝙄𝙎𝙏𝙍𝘼 𝙀𝘿𝙐𝙆𝘼𝙎𝘼𝙐𝙉 𝙆𝙊𝙈𝙀𝙈𝙊𝙍𝘼 𝙇𝙊𝙍𝙊𝙉 𝙈𝙐𝙉𝘿𝙄Á𝙇 𝘽𝘼 𝙇𝘼𝘽𝘼𝙍𝙄𝙆 𝙄𝙃𝘼 𝙁𝘼𝙏𝙐𝘽𝙀𝙍𝙇𝙄𝙐❟ 𝙈𝘼𝙉𝙐𝙁𝘼𝙃𝙄

Fatuberliu , 1 Juñu 2025 — Ministériu Edukasaun, lidera husi Sua Exelénsia Ministra Edukasaun, Dra. Dulce de Jesus Soares, komemora Loron Mundiál ba Labarik, hamutuk ho estudante no komunidade, iha Parókia São Francisco de Assis, Fatuberliu , Munisípiu Manufahi.

Komemorasaun ne’e hahú ho misa sagrada ne’ebé dirije husi Pe. Frei Nicolau José, OFM, ne'ebé prezensa husi estudante, inan-aman no komunidade sira.

Hafoin remata misa, Sua Exelénsia Ministra Edukasaun, Dra. Dulce de Jesus Soares, fó énfaze ba loron internasionál ne’e, nune’e Timor-Leste tuir pasu ba nível globál atu fó garantia ba labarik sira-nian direitu, moris di’ak no bem-estar.

“Ita selebra loron labarik sira nian, selebra mós inan-aman sira-nia loron, tanba labarik sira aprende husi inan-aman, aprende husi maun-alin no aprende husi moris loron-loron. Ne'e ita-nia dever hanesan nasaun atu kontinua fó apoiu no orientasaun ba sira,” hatete Ministra Edukasaun.

Iha fatin hanesan, Assesór Asunto Kuríkulo husi Ministériu Edukasaun, Sr. Pedro Ribeiro Gonçalves, hatudu sentidu kontenti no orgullu ba selebrasaun ne’e, tanba labarik sira mak fó esperansa ba futuru Timor-Leste.

“Labarik mak símbolu esperansa. Edukasaun di'ak no morál di'ak iha família, hanesan igreja ki’ik iha sosiedade, bele lori labarik sira ba dalan loos,” hateten Assesór Pedro.

Atividade komemorativu ne’e hala’o ho objetivu atu sensibiliza sosiedade kona-ba importante fó prioridade ba edukasaun labarik sira no hakmatek ba sira-nian direitu hanesan parte fundamentál husi dezenvolvimentu nasionál.

#MédiaME

𝐆𝐎𝐕𝐄𝐑𝐍𝐔 𝐗𝐈𝐍𝐀 𝐇𝐎 𝐔𝐍𝐈𝐂𝐄𝐅 𝐀𝐏𝐎𝐈𝐔 𝐄𝐊𝐈𝐏𝐀𝐌𝐄𝐍𝐓𝐔 𝐄𝐋𝐄𝐓𝐑Ó𝐍𝐈𝐊𝐔 𝐍𝐎 𝐅𝐎𝐑𝐌𝐀𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐁𝐀 𝐏𝐑𝐎𝐅𝐄𝐒Ó𝐑 𝐇𝐔𝐒𝐈 𝐄𝐒𝐊𝐎𝐋𝐀 𝟐𝐈 𝐈𝐇𝐀 𝐃Í𝐋𝐈

Díli, 02 Juñu 2025
Sua Exelénsia Ministra Edukasaun Dra. Dulce de Jesus Soares ho Embaxadora Xina iha Timor-Leste Sra. Wang Wenli no reprezentante UNICEF Sra. Patrizia Di Giovanni, halo lansamentu formasaun daruak kona-ba asesu Plataforma online eskola ba uma no fahe ekipamentus eletróniku sira ba profesor sira husi eskola 21 iha munisípiu Díli ne’ebé afeta inundasaun iha tinan 2021, iha Salaun Ian Martin INFORDEPE.

Hafoin remata lansamentu Ministra Edukasaun Dra. Dulce de Jesus Soares ba jornalista sira hateten, Ministériu Edukasaun hamutuk ho embaxada Xina nomós UNICEF lansa formasaun ida ba uzu teknolojia iha prosesu Aprendizajen no apoiu ida ne’e konsentra ba eskola sira ne’ebé hetan inundasaun iha tinan 2021.

“Iha momentu ne’ebá UNICEF fó tiha ona apoiu maibe sira kontinua tau matan ba eskola sira ne’ebé hetan inundasaun no afeta tebe-tebes ba estudante sira-nia prosesu aprendizajen tanba ne’e sira fó apoiu sira hanesan Kadeira, meza, material didátikus no ohin fó tan ekipamentus eletróniku atu ajuda estudante sira-nia prosesu aprendizajen nomós profesór sira-nia metodolojia hanorin”, Tenik S.E. Ministra.

Iha fatin hanesan, Embaxadora Xina iha Timor-Leste Sra. Wang Wenli argumenta, edukasaun reprezenta esperansa nasaun ida nian tan ne’e halo dijitalizasaun ba setór edukasaun hodi aselera Plataforma iha ensinu online nian ne’ebé sai nu’udar feramenta importante sira hodi hadia asesibilidade no kualidade edukasaun nian.

“Formasaun ne’e ho objetivu atu hasa’e profesor sira-nia komprensaun domíniu no utilizasaun inovativu ba ekipamentu TIC no feramentu hanorin online la’os de’it motivasaun abilidade téknika sira maibe inisiativa importante ida atu hakbiit estudante iha eskola sira”, Dehan Embaxadora Xina.

Enkuantu formasaun ne’e sei hala’o durante semana ida no profesór ne’ebé partisipa hamutuk haatnulu resin husi eskola ruanulu resin ida iha munisípiu Dili.

#MédiaME

𝗠𝗜𝗡𝗜𝗦𝗧𝗥𝗔 𝗘𝗗𝗨𝗞𝗔𝗦𝗔𝗨𝗡 𝗛𝗔𝗟𝗔’𝗢 𝗩𝗜𝗭𝗜𝗧𝗔 𝗕𝗔 𝗘𝗦𝗞𝗢𝗟𝗔 𝗦Ã𝗢 𝗙𝗥𝗔𝗡𝗖𝗜𝗦𝗖𝗢 𝗗𝗘 𝗔𝗦𝗦𝗜𝗦 𝗙𝗔𝗧𝗨𝗕𝗘𝗥𝗟𝗜𝗨❟ 𝗠𝗔𝗡𝗨𝗙𝗔𝗛𝗜

Fatuberliu, 31 Maiu 2025
Sua exelénsia Ministra Edukasaun Dra. Dulce de Jesus Soares ho komitiva hala’o vizita kortezia ba Eskola São Francisco de Assis Fatuberliu hodi halo observasaun ba prosesu aprendizajen estudante sira iha munisípiu Manufahi.

Hafoin halo observasaun ba prosesu aprendizajen Sua exelénsia Ministra Edukasaun Dra. Dulce de Jesus Soares hateten, eskola ida ne’e nia prosesu aprendizajen la’o di’ak teb-tebes tanba sira aplika duni kurríkulu ne’ebé mak Ministériu Edukasaun halo.

“Ita bele haree no foti imajen iha sala laran tanba iha surat tahan prátika sira ne’ebé halo kantinu ba leitura, numerasia, múzika ho arte no ita hanoin katak ida ne’e maka parte ida importante atu bele reforsa estudante sira-nia prosesu aprendizajen ho prinsípiu ida ne’ebé maka aprende husi halimar ka halimar husi aprende no aplika metodolojia partisipatoriu”, Tenik S.E. Ministra

Governante ne’e argumenta, hakarak iha futuru la’os pre-eskolár de’it maibe profesór ne’ebé mak hanorin iha klase ho nível elevadu atu mantein nafatin ambiente ida husi pre-eskolár maibé ho nível aas uituan, atu nune’e prosesu aprendizajen bele la’o di’ak liu.

“Enjerál eskola ida-ne’e la’o di’ak teb-tebes no realidade hatudu katak kada ezame nasionál, estudante husi eskola refere sempre tama valór di’ak iha nível nasionál”, dehan Membru Governu ne’e.

Iha sorin seluk, Prezidente Fundação São Francisco de Assis, Frei Joel Casimiro Pinto, OFM salienta, ohin momentu ksolok ida ba eskola São Francisco de Assis ne’ebé hetan vizita espesiál husi sua exelénsia Ministra Edukasaun hodi lia ksolok ba eskola ne’e no enkoraja profesór no estudante sira atu labele kolen ba aprende no tranforma-an tanba futuru iha foinsa’e sira nia liman.

Enkuantu iha Eskola São Francisco de Assis Fatuberliu iha estudante hamutuk atus hitu resin kompostu husi Pre-Eskolár, Ensinu Báziku no Ensinu Sekundáriu.

#MédiaME