Profesór 30 sai treinadór ba Edukasaun Inkluzivu

Dili, 14/03/2014 - Profesór 30 husi distritu tolu, Dili, Aileu no Lospalos ofisialmente sai ona treinador Nasional ba Edukasaun inklusivu ho nia objectivu atu fó treinamentu fali ba profesór sira seluk iha Ensinu Basiku no Filial.Edukasaun nia papel prinsipál atu asegura labarik hot-hotu bele asesu edukasaun ho direitu hanesan tuir fundamental legal ne’ebé hakerek ona iha konstitusional.
Chefe Nasional Edukasaun Inkluzivu, Ministériu Edukasaun, José Monteiro hatete lia hirak ne’e Sexta feira (14/3/2014) iha Instituto Marry Mackillap, Becora.
Bazeia Planu strateziku Ministériu Edukasaun 2011-2030, labarik hotu iha direitu hanesan atu asesu kualidade edukasaun iha nivel ensinu hotu hanesan Pre-eskolar to’o nivel ensinu superior ho razaun ne’e mak Ministériu Edukasaun servisu hamutuk parseiru Internasional rua hanesan Plan Timor-Leste no Handicap Internasional.
Ho razaun ida ne’e mak Ministériu Edukasaun fó oportunidade ba labarik hotu iha direitu hanesan iha Timor laran tomak atu asesu eskola no laiha diskriminasaun no marginalizasaun.Liu husi koperasaun ida ne’e mak profesór nain 30 husi distritu tolu hanesan Dili, Aileu no Lospalos hetan ona kapasitasaun durante loron 10 iha Dili no profesór sira ne’e mak sei fó fali treinamentu ba profesór hotu iha distritu refere no mós distritu seluk.
Ministériu Edukasaun liu husi Departamentu Edukasaun Inkluzivu hamutuk ho parseiru sira, atinji objetivu prinsipal hanesan asegura labarik ou estudante ne’ebé ho defisiensia, drop out, area rural no seluk tan bele asesu kualidade Edukasaun ba nivel Ensinu hotu no la iha diskriminasaun no marginalizasaun.
Koperasaun programa ida ne’e Ministériu Edukasaun hetan suporta husi Plan Alemanha no suporta téknik ba treinamentu husi Handicap Internasional ne’ebé realiza programa ne’e durante tinan tolu 2013-2015.
Atu atinji rezultadu diak ba formasaun ida ne’e mak etapa dahuluk Ministériu Edukasaun estabelese Master Treiners ida ne’e kompostu husi profesór 30 konaba edukasaun inklusivu liu-liu iha area aprosimasaun direitu bazeia ba Edukasaun Inklusivu, Direitu Labarik no labarik difisiensia sira, sentru rekursu, diferensia entre integrasaun no inklusaun, Dezafius ba partisipasaun no dezenvolvimentu labarik, issue aksessibilidade, tipu difisiensia no oinsa halo konseling ba labarik ne’ebé ho problema intelektual.
Atu aumenta kapasidade ida ne’e Ministériu Edukasaun planu ona kada distritu ida sei dezenvolve Sentru rekursu ba edukasaun inkluzivu ho fasilidade baziku no ekipamentu sira. Profesór 30 ne’ebé hetan ona treinamentu sei prepara programa mensal tuir seksaun ida-idak ne’ebé kontempla ona iha mata dalan sentru rekursu ba edukasaun inkluzivu.
Tuir realidade labarik barak iha area rural la konsege remata sira nia estudu ho razaun problema oi-oin, tanba nee mak V governu Konstitusional ne’ebé hahu husi IV Governu Konstitusional liu husi Ministériu Edukasaun servisu maka’as liu tan atu asegura labarik hotu-hotu bele hetan asesu edukasaun ho direitu hanesan iha nivel ensinu hotu.
Ministériu Edukasaun fiar katak profesór 30 ne’ebé sai ona treinador bele fó treinu fali profesór sira seluk ho potensia ne’ebé para bele dezenvolve edukasaun inkluzivu ho susesu iha Timor-Leste.
